SOA 51.sesija jauniešiem Grieķijā

No 25. jūnija līdz 9. jūlijam Grieķijā, Olimpijā norisinājās Starptautiskās Olimpiskās Akadēmijas 51. jauniešu seminārs. Tajā piedalījās 170 dalībnieki un 18 koordinatori no 95 valstīm.Latviju pārstāvēja LOA konkursa uzvarētāji LU studente Linda Saldaka un LSPA students Edgars Caics.

Dalībnieku iespaidi

Linda:

Šajā sesijā uzsvars tika likts uz Olimpiskās izglītības 50 gadu jubileju – uz līdzšinējo olimpisma attīstību. Daudz uzmanības pievērsa arī vēsturiskajam aspektam un olimpiskās kustības flagmaņiem – baronam Pjēram de Kubertēnam, Karlam un Liselotai Dīmiem un Džonam Keceasam.

25.06. Atēnu lidostā mūs sagaida smaidoši koordinatori no Starptautiskās Olimpiskās Akadēmijas (SOA), kuri parūpējas, lai atbraukušie tiktu nogādāti uz viesnīcu – klasisku 5 zvaigžņu iestādi ar fantastisku skatu uz Akropoli. Mūsu nelielā grupiņa sastāv no 2 latviešiem, 2 puišiem no Monako, indiešu meitenes Šruti un Senegālas pārstāvja. Brauciena laiku pavadām diezgan skaļi, cenšoties viens otru iepazīt. Organizācija ir augstā līmenī – nerodas lieki jautājumi un pirmais uztraukums par iespējamo neziņu, ko darīt ir pilnībā pagaisis. Saņemam istabu atslēgas un dodamies iepazīties ar istabas biedriem. Es istabu dalu ar poļu meiteni Martu. Jau no paša sākuma lieliski saprotamies. Diemžēl, esam nokavējuši pusdienas, tāpēc dodamies izpētīt jumta baseinu. Liekas sirreāli: deviņu stāvu augstumā peldos baseinā un dažu km attālumā pakalnā redzu Akropoli visā tās krāšņumā.

Vēlāk, vakarā viesnīcas bāra ērtie, eklektiskie krēsli vilina daudzus un drīz tur ir jau paliela internacionāla kompānija, kurā milzu popularitāti gūst mūsu atvestais elastīgais frīsbijs.

26.06. Sen kārotais Akropoles apmeklējums. Tempļa majestātiskumu nespēj sabojāt pat renovācijai uzstādītās konstrukcijas. Apdrupušais, sadzeltējušais marmors liek aizdomāties, cik šķēpi lauzti, lai šī vieta te vēl atrastos. Beidzot ieraudzīju arī slavenās Erehtejona kariatīdes (kopijas, protams, jo oriģināli glabājas muzejā, ko apmeklēsim pēc tam). Esam sadalīti mazākās grupās pēc vienkārša principa – viens autobuss ir viena grupa ar savu gidu.

Pēc tam seko Nacionālā Arheoloģijas muzeja apmeklējums – lieliski saglabājušies eksponāti vēstīja par seno grieķu dzīvi, reliģiju un ideāliem. Man gan pietrūka laika, jo labprātāk visu apskatītu pamatīgāk – gide mūs izveda cauri muzejam savā ātrumā. Tik daudz, ko redzēt, bet tik maz laika.

Atgriežoties viesnīcā nolemjam nelielā grupiņā doties izpētīt Atēnas un sameklēt vecpilsētu Plaku. Kopā ar austriešiem, kas bruņojušies ar karti, tiekam līdz pusceļam – Agorai. Samierināmies ar šeit atrodamajiem suvenīru veikaliņiem, bet paturam prātā domu „iekarot” Plaku citu dienu.

19.30 sākas oficiālā atklāšanas ceremonija Pniksa kalnā, ko ar savu klātbūtni pagodinājis arī Žaks Roge. Lēnam satumstot, varam novērot, kā iedegas Akropoles nakts apgaismojuma dažādās gaismas. Tas ir burvīgs papildinājums meistarīgajam korim un solistiem. Vakarā gan parādījās vējš, tāpēc nākošajiem sesijas dalībniekiem iesaku paņemt līdzi kādu jaciņu, lai nav jāklabina zobi kā man.

Pēc ceremonijas atgriežamies Imperial Hotel uz svinīgo pieņemšanu, kurā lieliski pavadām laiku, baudot gardu maltīti un uzkarsējot deju grīdu.

27.06. Uzreiz pēc brokastīm, kuras miegainākie nokavēja, sākam braucienu uz Delfiem.

Delfos, gidu pavadībā, aplūkojam Apollona tempļa drupas, seno orākula, Pītijas mājvietu, amfiteātri, izturīgākie dodas arī augšup kalnā līdz stadionam, kurā savulaik norisinājās Delfu spēles – kas tāpat kā Olimpiskās spēles bija ne tikai sporta, bet arī mākslas pasākums – ar dzeju, mūziku. Pats stadions gan ir slēgts, jo tiek restaurēts. Tomēr no kalna nogāzes varam nedaudz ieskatīties ar senajiem mūriem apjoztajā teritorijā.

Un beidzot esam klāt. Ar interesi aplūkojam plašo SOA kompleksu ar basketbola un volejbola laukumiem, tenisa kortiem, baseinu, stadionu, gar kura malu plīvo visu dalībvalstu karogi. Apelsīnkoki un olīvkoki mijas ar palmām un aromātiskām rozēm. Svaigi zaļi mirdz līdzenie zālāji, par kuriem gādā īpaši smidzinātāji (kas vēlāk sagādās ne mazumu jautrības). Un jau nākamajā mirklī raibā eksplozijā visi dodas savu istabu un istabas biedru meklējumos. Istabiņā esam 5 meitenes – Natalie no Jaunzēlandes, Marta no Polijas, Holly (Lielbritānija), Šivona (Grenada) un es.

28.06. Brokastis 7.30. Septiņos visā kompleksā sāk skanēt mūzika kā aicinājums celties. Mūzika gan vairumā gadījumu nebija īsti manā gaumē, jo neesmu popmūzikas cienītāja – tomēr mostos ar smaidu sejā.

8.30 mums paredzēta tikšanās galvenās ēkas lekciju amfiteātrī, kur mūs informē par paredzētajām aktivitātēm un iepazīstina ar organizatoriem. Sesijas atklāšana ar svinīgām uzrunām. Tiekam brīdināti, ka jāuzmanās no 3 lietām – čūskām, skorpioniem un prof. Gangasa (SOA direktors – ārkārtīgi atsaucīgs un pozitīvs cilvēks). Pa daļai nopietni pa daļai ar humoru. Pēc tam Vilfried Lemke (GER) lekcija „ANO un Olimpiskā kustība: sadarbība attīstībai un mieram”. Pateicoties tulkošanas aprīkojumam, lekcijas pieejamas vienlaicīgi 3 valodās – grieķu, franču, angļu. Pēc katras lekcijas ir arī iespēja lektoriem uzdot jautājumus, kuri tiešām vienmēr izskan krietni daudz – dažreiz pat nepietika laika.

Kad vairums jautājumu atbildēti, tad visi dodamies pie Dīma, Keceasa un Kubertēna piemiņas stēlas, kur tiek nolikts vainags un izskan svinīgi vārdi. Atrodoties dažu soļu attālumā no pieminekļa, kur apglabāta Kubertēna sirds, mostas daudz un dažādas domas, kas liek izvērtēt, kāpēc esam šeit.

29.06.  Šo dienu aizsākam ar Antīkās Olimpijas drupu apmeklējumu gidu pavadībā. Zeva un Hēras templis (pie kura vienmēr tiek aizdegta Olimpiskā lāpa), treniņu kompleksi, un, protams, stadions. Uz lēzenās nogāzes izveidojam Olimpiskos apļus, sadevušies rokās un top viena no manām mīļākajām fotogrāfijām. Šeit savu uzvaras gājienu turpina spāņu puiša Serhio demonstrētā bērnu dziesmiņa ar savdabīgu deju – Baila chipi, chipi. Jāpiebilst, ka izskatījās tiesām uzjautrinoši, kad vairāk kā 100 cilvēku sāk dziedāt un dejot šo kolorīto mūzikas paraugu, kas neoficiāli tika atzīts par sesijas himnu. Ārkārtīgi lipīga dziesmiņa, kuru aizmirst iespējams vien uz kādām 5 minūtēm.

Ekskursiju turpinājām Senās Olimpijas muzejā, kas lieliski ilustrēja jauniegūto informāciju. Otru, Antīkajām Olimpiskajām spēlēm veltīto muzeju apmeklējām dažas dienas vēlāk.

Katru dienu no 14.00 līdz 16.00 darbojās dejošanas un mākslas pulciņi. Pati vairāk pievērsos dejošanai. Mācījāmies tādas dejas kā bačatu, tarantellu, Vīnes valsi u.c. Tiešām vērts izmēģināt – kaut gan daudzi šo laiku pavadīja pie baseina vai Olimpijas ciematā – jo iepriekšminētās aktivitātes, tāpat kā rīta rosme 7.00 nebija obligātas.

Šīs dienas lekcijas : Jirgen Buschmann (GER) – „SOA dibināšanas ietekmējošie faktori;Karls un Liselota Dīmi”, Jean Dury (FRA) – „Kubertēns: Olimpiskais izglītotājs”.

Tikām sagrupēti 12 diskusiju grupās, un pēc lekcijas katra no tām devās uz atsevišķām telpām. Mūsu uzdevums bija izvirzīt 2-5 problēmjautājumus, iztirzāt tos un sagatavot prezentāciju, kas paredzēta 3.jūlijā. Mūsu grupai bija divi koordinatori – precīzais un nopietnais Xue Qiu (CHI) un grieķis Vaggelis Alexandrakis – vispozitīvākais cilvēks, ko jebkad esmu satikusi ( viņa izteicieni kļuva par spilgtiem citātiem – Are you happy? Are you having a time of your life? How are you my wonderful friend?).

30.06. Day of Zorbas!   Lekcijas: prof.Kostas Georgiadis (GRE) – „SOA: Olimpisma populārā universitāte”, prof. Norbert Muller (GER) – „Kā SOA atbilst Pjēra de Kubertēna vīzijai?”. Turpinājām ar grupu darbu; vēlāk arī dejošanas pulciņš. Pēcpusdienas lekciju lasīja prof. Reinhard Senf (GER) – „Arheoloģiskie izrakumi Olimpijā un Olimpiskā kustība: nesenie pētījumi un interakcijas jautājumi.”

Plkst. 18.00 sākās komandu sporta spēļu turnīri. Izvēlējos basketbolu un nonācu komandā „Spurs”. Turnīru atklājām ar pārliecinošu uzvaru.

Šovakar paredzēts pirmais sabiedriskais vakars, kurā dalībnieki aicināti prezentēt savas valstis un rādīt gandrīz jebko, ko prot. Protams, ir  savas robežas – kanādiešiem nācās publiski atvainoties par dažiem aizskarošiem apgalvojumiem… Diemžēl, daži no tā nemācījās un turpināja kāpt uz tiem pašiem grābekļiem. Tomēr, par spīti visam, pasākums bija izdevies un ar krietnu humora devu, un „Air guitar” konkursu.

Pēc šīm aktivitātēm daudzi pulcējas, lai dotos iepazīt netālo naktsklubu „Zorbas”. Beidzot nonākot leģendām apvītajā vietā neesam vīlušies – mūzika lieliska, atmosfēra tāpat. Tāpēc – ja gadās pabūt Olimpijā – obligāti apmeklējiet „Zorbas”. Sesijas dalībniekiem gan jāatceras, ka Akadēmijas vārtus slēdz divos naktī un atver tikai sešos no rīta. Protams, ja ar jums izklaidējas arī kāds no koordinatoriem, tad droši var atpūsties ilgāk.

01.07. Pat pēc vakardienas izklaidēm jūtos labi atpūtusies, ko nevar teikt par kādiem 30 citiem, kas neierodas uz agro lekciju: „Sabiedrības transformācija par globālu tīklu, šī procesa ietekme uz Olimpisko kustību” (prof. Dr.Lamartine DaCosta no Brazīlijas). Prof.Gangass par to ir pamatoti dusmīgs un brīdina pārējos, lai tas neatkārtotos, kā arī atgādina, kāpēc esam šeit un kādu atbildību nesam. Šīs uzrunas beigās pat vispriekšzīmīgākie sajūtas neērti – vainīgo vietā.Savas prezentācijas sagatavojuši arī daži Olimpisko spēļu dalībnieki – aizraujoši dzīvesstāsti par ceļu uz Spēlēm, un caur tām. Iedvesmojoši.

Šodien norisinās kāds elpu aizraujošs pasākums – lāpas stafete. Visi sesijas dalībnieki, ģērbušies baltā, veic savu skrējienu – katrai grupai 1 aplis stadionā ar četriem posmiem. Katrā no tiem 1 nes lapu, bet 4 SOA karogu. Stafetes beigās visi izveido lielu apli stadionā un lāpa ceļo no rokas rokā… Fantastiska kopības sajūta…

Basketbola turnīru turpinām ar uzvaru un uzzinām, ka ,neskatoties uz nākošā mača iznākumu, esam izkļuvuši no grupas. Komanda paveica tiešām lielisku darbu. Ar uzsvaru uz vārda „komanda”.

02.07. Diena veltīta braucienam uz pludmali. Nekādā gadījumā neaizmirstiet pretapdegumu krēmu! Laiku pavadām laiski zvilnot, baudot viļņus, spēlējot dažādas spēles un… medījot gliemežvākus. Smiltīs atrast tos ir pagrūti, tāpēc tie „jāķer” pašā seklumā, ūdenī, kur viļņi tos skalo uz visam pusēm. Tas ir patiess izaicinājums, jo vienu brīdi kārotais tev deguna priekšā, bet pēc sekundes desmitdaļas jau prom. Labs reakcijas treniņš. Par spīti visiem krēmiem vakarā izskatos kā vārīts vēzis, bet jūtos ar dzīvi apmierināta.

03.07. Sākam agri – ceļamies pirms pieciem, lai dotos uz Krona kalnu skatīties saullēktu. Pasākums ir brīvprātīgs, bet izturīgākie ir šeit – un pelnīti saņem balvu Grieķijas saules izpildījumā. Kopā ar mums ceļā devās arī rīta lekcijas lektore Helen Brownlee ( AUS). Lekcija – „Nacionālo Olimpisko Komiteju un Nacionālo Olimpisko Akadēmiju loma Olimpiskajā izglītībā.” Bet pirms tam vēl ir grupu prezentācijas – tiek prezentēti iepriekš izrunātie jautājumi. Visi tiešām paveikuši atzīstamu darbu – lieliski informatīvie materiāli un tēmas jaunām diskusijām.

Diskusiju grupā aizsākam jautājumu izstrādi nākošai prezentācijai.

Plkst.14.00 izmēģinu mākslas pulciņa piedāvāto „Live Drawing Session” ar vienu no koordinatoriem modeļa lomā. Pasākums izvēršas diezgan jautrs, kura laikā apgūstam dažādus ogles tehnikas principus, zīmējot cilvēku.

Basketbola turnīru „Spurs” turpina ar zaudējumu, bet, esi sveicināts, „play-off”! Turklāt spēlējam prieka pēc, nevis par katru cenu cīnāmies par uzvaru. Tāpat, protams, ir neliela vilšanās par zaudējumu, bet tas taču ir dabiski. Galvenais, ka zinām – spēle bija lieliska.

04.07. Lekcijas: Ursula Plassnik (AUT) – „Olimpisms: humāno ideju loma mūsdienās”, Dr.Constantinos Filis (GRE) – „Starptautiskā Pamiera centra izglītības programmas”.

Diena paiet basketbola un deju noskaņās, tomēr pamanos uz brīdi izmantot arī datorklases pakalpojumus – ir tik daudz, ko pavēstīt!

21.00 sākas otrs sabiedriskais vakars, kurā dalību ņemam arī mēs, Latvijas pārstāvji. Kopā ar Lietuvas un Igaunijas dalībniekiem izveidojam Baltijas valstu prezentāciju. Mūsu priekšnesums gūst lielu atsaucību, tāpat kā citu gara darbi. Sevišķā sajūsmā visi bija par meiteņu ziedu vainagiem un kopīgi izpildīto igauņu tautas deju.

05.07. Lekcijas: Kevin Whitney (GBR) – „Mākslas darbnīca SOA izglītības procesā”.

Rīta cēliens turpinās ar olimpiešu prezentācijām. Tāpat daudz darba diskusiju grupā, jo esmu viena no prezentācijas komandas – precizējam tekstus un cenšamies izskaust nepilnības.

Lai kā cīnāmies, tomēr „Spurs” turnīru pamet. Pretinieks izrādījās labāks – visu cieņu. Spēle bija skaista, un tieši tādu to arī atcerēšos.

Nav grūti uzminēt, kur tika pavadīts vakars…Protams, ka „Zorbas”. Desmitiem nāciju desmitiem kultūru vienojās kopīgās dejās.

06.07. Swimming Gala!   Peldēšanas sacensības un daiļlēkšanas konkurss. Kā arī īpašs ūdens deju priekšnesums sesijas puišu izpildījumā. Apskaužama pašpārliecinātība un radošums deva savu – visi bija sajūsmā. Arī daudzi skatītāji tika iemesti baseinā – ar vai bez piekrišanas. Milzums šļakatu un smieklu. Izmērcēti un priecīgi visi gatavojās pēcpusdienas vieglatlētikas sacensībām. Katra diskusiju grupa izvēlējās dalībniekus disciplīnām. Mūsu galvenais princips – piedalās visi! Pasākums neizpalika bez spraigām emocijām – sejās varēja lasīt gan pirmsstarta spriedzi, gan uzvaras prieku un vilšanos par zaudējumu. Tomēr dominējošais bija prieks un savstarpēji jociņi par vakarā gaidāmo togu ballīti, kas solās aizsākt jaunu tradīciju. Bet vēl pirms tam ir Mākslu pasākums ar deju, dziesmu, dzejas u.c. paraugdemonstrējumiem, ko dalībnieki sagatavojuši.

07.07. Ballītes ir laba lieta, bet jāatgriežas pie tā, kādēļ esam šeit – šorīt ir otrais prezentāciju cikls, ko aizvadām godam. Iekšēji apzināmies – nu, gandrīz jau viss. Tāda jocīga sajūta, atrodoties lekciju zālē, pārlaižu skatienu visiem un sāku nojaust, cik ļoti man visu pietrūks. Noris noslēguma ceremonija ar diplomu pasniegšanu visiem dalībniekiem un visa pēcpusdiena ir brīva. To pavadām gan pie baseina, gan klejojot pa Olimpiju. Vakarā ir pēdējais sabiedriskais vakars, kas ir ne mazāk aizraujošs, kā iepriekšējie. Lielāko jautrību izraisa austriešu , vāciešu un horvātu puiša „Pelnrušķītes” interpretācija.

Apņēmīgi nolemjam vēl pēdējo reizi izdejoties klubā. Un šī ir arī pēdējā iespēja realizēt skrējienu tiem, kas vēl nav paspējuši…

08.07. Atgriežamies Atēnās. Piepildām savu nodomu atrast Plaku – labāko suvenīru iegādes vietu. Vakarā pulcējamies pie baseina neoficiālā atvadu pasākumā. Daudz solījumu un apskāvienu.

09.07.  Autobuss uz lidostu ik pēc stundas vai pusotras. Lielāko daļu laika pavadām vestibilā, atvadoties no saviem domubiedriem, saviem draugiem. Sāpīgi apzināties, ka vairumu droši vien vairs nesatikt. Smaidi caur asarām un drīz jau arī mūsu lidmašīna paceļas spārnos.

Efcharisto, Olimpija!

Efcharisto, mani draugi!

P.S. Sev apsolīju, ka noteikti atgriezīšos… Kā? Dažas idejas jau ir, un zinu, ka nebūšu viena, lai kur es ietu.

Linda Saldaka

Latvijas Universitātes

Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes

Veselības mācības un sporta skolotāju profesionālā bakalaura programma

 

 

Edgars :

Sagapo Greece! ( Es mīlu tevi, Grieķija! )

No 25. jūnija līdz 9. jūlijam Grieķijā, Olimpijā norisinājās Starptautiskās Olimpiskās Akadēmijas 51. jauniešu seminārs. Uz to devāmies 2 pārstāvji no Latvijas es – Edgars Caics un Linda Saldaka. Kopumā tajā piedalījās 170 dalībnieki un 18 koordinatori no 95 valstīm. Piedalījās arī šādi lektori: Prof. Maria BULATOVA (UKR), Mr. Jean DURRY (FRA), Prof. Dr. Jurgen BUSCHMANN (GER), Prof. Dr Kostas GEORGIADIS (GRE), Prof. Reinhard SENFF (GER), Prof. Norbert MULLER (GER), Prof. Dr. Otávio TAVARES (BRA), Ms. Helen BROWNLEE (AUS), Ms Ursula PLASSNIK (AUT), Mrs. Dora PALLI (GRE), Prof. Dionyssis GANGAS (GRE), Mr. Kevin WHITNEY (GBR). Par pasākuma nozīmīgumu liecina kaut vai tas, ka atklāšanas ceremonijā piedalījās pats SOK prezidents Žaks Roge.

Nu par visu pēc kārtas. 25. jūnija rītā ieradāmies Atēnās, kur mūs uzreiz sagaidīja laipni cilvēki ar izkārtni IOA (Starptautiskā Olimpiskā akadēmija- SOA). Turpat iepazināmies arī ar pirmajiem kolēģiem – draugiem no Indijas, Monako un Svazilendas. Organizēti ar autobusu mūs visus nogādāja mūsu pagaidu apmešanās vietā – 5 zvaigžņu viesnīcā netālu no Atēnu centra. Atstājuši mantas viesnīcā drīzumā devāmies uz Atēnu centru, kur abiem latviešiem pievienojās lielākā – Austrijas delegācija ar 4 cilvēkiem, meitene no Indijas un Polijas pārstāvji. Uzreiz gan jāsaka, ka pilsēta sagādāja nelielu vilšanos, kā tas var būt, ka tik tuvu Atēnu centram viss ir tik piemēslots, uz ielām daudz bezpajumtnieku un narkomānu, bet visam pāri bija sašauts cilvēks policistu ielenkumā, kuram ātri pagājām garām. Atpakaļ bijām tieši uz vakariņām pēc kurām daļa no mums palika viesnīcas vestibilā, kur pavadījām atlikušo vakara daļu iepazīstot citus. Nākamajā rītā mūs organizētā tūrē izvadāja pa ievērojamākajām Atēnu vietām, tā skaitā Akropoli un tās muzeju. Nobraucām garām arī pirmajam atjaunoto OS stadionam, parlamentam un citiem vēstures pieminekļiem. Tad sekoja viens no spilgtākajiem notikumiem – atklāšanas ceremonija, visa teritorija bija vietējo policistu ielenkumā, mūsu autobusi tika pavadīti ar policijas eskortu un kā nu ne, jo šeit ieradās ļoti svarīgi cilvēki, gan SOK prezidents, gan SOA prezidents, ievērojamas Grieķijas amatpersonas un citu valstu pārstāvji. Satikām arī Olimpisko spēļu medaļniekus, kuriem sesija bija tikko beigusies. Viņu vidū arī mūsu olimpiskais čempions Igors Vihrovs ar kuru arī kopā fotografējāmies, grūtāk to bija izdarīt ar Žaku Rogi, kuru satikt vēlējās visi. 27. jūnijā ar autobusiem devāmies uz aptuveni 300 km attālo Olimpiju, bet brauciens aizņēma visu dienu, jo pa ceļam uz to izmetām vēl vismaz 200 km līkumu uz Delfiem, kur, gidu pavadībā, apskatījām gan pašu kalnu, kur orākuls savu padomu neliedza citiem, gan arī Delfu muzeju. Netālajā viesnīcā ieturējām pusdienas un devāmies uz Olimpiju. Vakars pagāja iekārtojoties savās istabiņās un pēc vakariņām atbrīvotā gaisotnē varēja paspēlēt gan galda tenisu, kā izrādās mūsu vidū bija arī pasaules TOP 100 spēlētāja no Hong Kongas, un pasaules čempionāta dalībnieks no Kostarikas, bija tas prieks uzspēlēt arī ar viņiem. Citi sēdēja pie bāriņa vēl citi devās uz vietējo pilsētu izpētīt to. Tā nu sākās mūsu 10 lieliskās dienas Olimpijā. Piebildīšu, ka vienā istabiņā ar mani dzīvoja Islandes, Ķīnas un Itālijas pārstāvji. Islandes puisis pēc nedēļas ieradīsies Rīgā, kur viņu satiksim atkārtoti.

Rets bija tas vakars, kad gājām gulēt ātrāk par 2-3 naktī, bet celties nācās laikā no 7.00-8.00, to palīdzēja darīt uzmundrinoša mūzika ik rītu.

Nedaudz par dienas kārtību:

7.00 – fiziskās aktivitātes.

Brokastis bija no 7.30 – 8.15, tālāk no 8.30 – 12.00 vai 13.00 bija lekcijas, kurās uzstājās augstāk minētie lektori no visas pasaules, sniedzot aizraujošas lekcijas par Olimpismu. 13.00 sekoja stundu garš pusdienu pārtraukums.

No 14.30 – 15.30 bija iespēja mācīties jaunas dejas vai piedalīties mākslas pulciņos. Tie, kuri tam bija par slinku varēja doties uz baseinu, futbola, volejbola un basketbola laukumiem vai tenisa kortiem.

16.30 sekoja vai nu lekcijas vai grupu diskusijas, kurās sadalīti grupās pa 15 cilvēkiem apspriedām jautājumus par Olimpismu un dalījāmies pieredzē par notikumiem savās valstīs. To visu vēlāk vajadzējām prezentēt auditorijā citu grupu priekšā.

No 18.00 – 20.00 bija sporta aktivitātes, kur bija jāizvēlas viens no komandu sporta veidiem – futbols, basketbols vai volejbols. Es izvēlējos pēdējo, kā beigās izrādījās uzvarējām visās spēlēs, līdz ar to arī visā turnīrā, daudz pozitīvu emociju un cilvēku ar kopējām interesēm. Tāpat arī viens individuālais sporta veids – teniss vai galda teniss. Izvēlējos tenisu, kaut gan agrāk pats nodarbojos ar galda tenisu, jo tenisu ikdienā nesanāk tik bieži uzspēlēt. Pirmajā kārtā apspēlēju Kanādas pārstāvi, ļoti atraktīvs un pozitīvs cilvēks, bet nākamajā piekāpos Tadžikistānas prezidenta personīgajam tenisa trenerim, bijušajam Olimpiskajam čempionam džudo.

No 20.00 – 21.00 vakariņas, pēc kurām vai nu brīvs vakars, vai iepazīšanās vakari (kopskaitā 3), kuros dalībnieki prezentēja savas valstis kā nu mācēdami. Mēs uzstājāmies kopā ar Lietuvu un Igauniju veidojot Baltijas priekšnesumu. Tāpat izvēlējās darīt arī Skandināvija. Bija arī filmu vakars.

Tāpat devāmies uz antīko Olimpisko spēļu stadionu, kur veicām distanci – 192 m , ko agrāk bija veikuši atlēti antīkajās spēlēs. Tāpat bijām vietā, kur Olimpiskā lāpa uzsāk savu stafeti un tiek aizdegta. Paviesojāmies arī divos Olimpijas muzejos.

2. jūlija rītu gaidīja daudzi. Tā bija diena, kad devāmies uz Jonijas jūru, tur pavadījām visu dienu un izbaudījām Grieķijas sauli pilnībā.

Nemanot aizritēja mūsu dienas Olimpijā, atgriezāmies Atēnās, apskatījām 1896. gada Olimpisko spēļu stadionu, redzējām streiku pie vietējā parlamenta, kur arī novērojām interesantu sardzes maiņu. Tāpat arī nopirkām suvenīrus populārākajā Atēnu tirdziņā – Plakā, kur izbaudījām kaulēšanās prieku. Pēdējo vakaru Atēnās pavadījām kopā uz viesnīcas jumta pie baseina.

9. jūlija rītā gandrīz katra seju rotāja asaras, tik ļoti bijām satuvinājušies 2 nedēļu laikā..

Spilgti notikumi bija ļoti daudz un tos uzskaitīt būtu ļoti grūti, izcelšu vien dažus – atklāšanas ceremonija, Toga Party priekšpēdējā vakarā, Jaunzēlandes Hakas izpilde pēdējā vakarā Olimpijā, pēdējais rīts Atēnās un atvadīšanās, bet, protams, pāri visam ļoti daudz jauni draugi no visas pasaules!!!

Organizācija bija augstākajā līmenī, pats mācos par sporta menedžeri, tāpēc tā visa bija arī laba skola man pašam, tīri vadoties no organizatoriskā viedokļa.

Tagad visi sarakstāmies facebook.com portālā un pēc nedēļas Latvijā būs Islandes pārstāvis, tajā pat laikā ar riteni apceļot Austrumeiropu ir izlēmis draugs no Čehijas, bet augusta sākumā iespējams Latvijā viesosies dalībnieks no Sīrijas.

Protams, milzīgs paldies LOA par šo iespēju doties uz IOA jauniešu semināru, kuru atcerēšos visu mūžu.

Edgars Caics

SOA 51.sesijas dalībnieks

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas students