Varšavas sporta muzejā

Latvijas Olimpiskās akadēmijas Senāta locekļu izbraukuma sesija uz Varšavu sākās piektdien, 30. jūnija vakarā, lai sestdien un svētdien, 1. un 2. jūlijā iepazītos ar «sportisko» Varšavu.

Polijas galvaspilsēta Varšava izsenis piesaistījusi cilvēku uzmanību ar savu arhitektūru, muzejiem, parkiem un viesmīlību. Pilsētā ir daudzi muzeji un katrs no tiem ir specializējiies kādā jomā – mūzikā, mākslā, Polijas vēsturē utt. Par sporta attīstību un sportistiem stāsta viens muzejs – Varšavas sporta un tūrisma muzejs. Tas darbojas kopš 1952. gada  un ir viens no vecākajiem šāda veida muzejiem Eiropā.

Lai gan Varšava ierodamies pēc pamatīga lietus un šur tur pavīd nolauzti koki, ar saknēm izrauti krūmi, muzeja apkārtne ir sakopta. Ārpusē ir skulptūru dārzs, kur mākslinieki radījuši darbus, godinot atsevišķus sporta veidus (riteņbraukšanu, futbolu u. c.) , kā arī personības (poļu futbolistu Sikoru u.c.).

Moderna ir muzeja ēka – tās lifts atgādina olimpisko lāpu, bet jumts – sporta laukumu. Muzeja krājumā ir vairāk nekā 45 000 vienību, kas saistītas galvenokārt ar poļu sportistu gaitām – medaļas, plakāti, sportistu tērpi, nozīmītes, sporta piederumi un rīki, karogi, fotogrāfijas, grāmatas, audio un videoieraksti, kā arī monētas un daudz kas cits. Īpaša vieta atvēlēta olimpiešiem un ar olimpiskajām spēlēm saistītajiem priekšmetiem. Poļu sportisti ir izcīnījuši olimpiskās zelta, sudraba un bronzas medaļas un to ir daudz, jo Polija ir 9. lielākā valsts Eiropā un tās iedzīvotāju skaits patlaban ir vairāk nekā 38 miljoni iedzīvotāju. Protams, ka tik lielai tautai ir bijis un ir daudz spotistu.  Interesanti, ka daži Latvijā dzimuši sportisti ir pārstāvējuši sacensībās Poliju. Piemēram, vieglatlēts Staņislavs Petkēvičs  pēc 1928. gada vasaras olimpiskajām spēlēm Amsterdamā pārcēlās uz dzīvi Polijā un tur tika atzīts par 1929. gada Polijas gada labāko sportistu.

Mūsu grupas «gids», Latvijas Olimpiskās akadēmijas prezidents, triju Olimpisko medaļu īpašnieks, kanoe airētājs un politiķis Ivans Klementjevs arī ir 1994. gadā pārstāvējis Poliju un pat kļuvis par pasaules čempionu kanoe airēšanā. Viņš bija Bidgoščas sporta kluba biedrs un joprojām lieliski runā poļu valodā. Varšavas sporta un tūrisma muzejam viņš uzdāvināja  savu grāmatu «Dzelzs Ivans» (Железный Иван). Tādas grāmatas muzejam nebija un muzeja darbinieki pateicās par dāvinājumu. Ivans Klementjevs ir pelnījis, ka viņu godina arī Polijā.

Varšavas sporta un tūrisma muzejā ir ko redzēt, turklāt Latvijas Olimpiskās akadēmijas Senāta locekļi ir apmeklējuši sporta muzejus arī citās valstīs, tāpēc ir ar ko salīdzināt. Bez tam ne vienam vien no Latvijas apmeklētājiem pazibēja cerība, ka varbūt reiz Sporta muzejam Rīgā būs krietni vairāk telpu un tad arī Latvijā muzejnieki varēs atspoguļot sporta vēsturi daudzšķautnaināk, eksponējot vairāk priekšmetu, lai vēl vairāk propagandētu gan sportu, gan olimpismu.

Varšavas sporta un tūrisma muzejā laiku sāk skaitīt no antīkajām olimpiskajām spēlēm un lēnā gaitā mēs nonākam mūsdienās. Sporta veidi ir dažādi: riteņbraukšana, slēpošana, kanoe airēšana, peldēšana, bobslejs utt. Sporta inventārs dažos sporta veidos ir visai iespaidīgs un pat lielākajās vitrīnās  tam nav vietas. Tad nu muzejnieki ar māksliniekiem izdomājuši, ka smailīti var iekārt virvē ekspozīcijas sākumā. Un tam ir arī filozofiska jēga, jo poļi ir ļoti ticīgi ļaudis un ar minēto smailīti jaunībā Lietuvas teritorijā airējis Romas Katoļu baznīcas galva Jānis Pāvils II (1920-2005)

2.jūlijā tika apmeklēts Varšavas Nacionālais stadions, kuru atklāja 2012. gada sākumā. Stadionā 2012. gadā notika Eiropas futbola čempionāts un tas ir gana liels, lai to pārkārtojot, tur organizētu arī citus pasākumus. Stadions paredzēts 57 747 skatītājiem.

LOA locekļiem abas dienas bija saturīgas un pēc stadiona apmeklēšanas pastaigājoties pa vecpilsētu, notika diskusijas par redzēto un LOA aktivitātēm turpmāk.

Apskatu sagatavoja LOA senatore Alīda ZIGMUNDE