Tās notika 1896.gada pavasarī un bija pirmās olimpiskās spēles kopš 393.gada. Par antīko spēļu atjaunošanas iniciatoru, mūsdienu olimpisko spēļu tēvu, uzskatāms franču augstmanis Pjērs de Kubertēns. Uzsverot saistību ar senajām spēlēm, tās notika Atēnās – antīko olimpisko spēļu dzimtenē – ar devīzi „Citius, Altius, Fortius” – ātrāk, augstāk, spēcīgāk. Grieķijā bija politiska un ekonomiska krīze un pēc karaliskās ģimenes lūguma komersants Georgios Averoffs ziedoja gandrīz vienu miljonu drahmu, lai atjaunotu seno marmora stadionu un spēles varētu notikt. Stadiona priekšā uzstādīja dāsnā komersanta un filantropa statuju, kur tā atrodas vēl joprojām. Pirmajās mūsdienu olimpiskajās spēlēs piedalījās četrpadsmit valstu 245 sportisti, sacenšoties deviņos sporta veidos – cīņu sportā, paukošanā, peldēšanā, riteņbraukšanā, svarcelšanā, šaušanā, tenisā, vieglatlētikā un vingrošanā. Spēļu organizācija tolaik ļoti atšķīrās no mūsdienās ierastās prakses. Piemēram, netika celts olimpiskais ciemats, savu uzturēšanos Atēnās atlēti apmaksāja paši, un vairāki ārzemju sportisti piedalījās tikai tāpēc vien, ka spēļu laikā atradās Grieķijā. Taču ar šīm pirmajām olimpiskajām spēlēm 1896.gadā Atēnās sākās jauns, spožs laikmets olimpiskās kustības vēsturē.