Otrās olimpiskās spēles risinājās Vincennes velodromā (Parīzē) un ilga no 14.maija līdz pat 28.oktobrim. Salīdzinot ar pirmajām olimpiskajām spēlēm pirms četriem gadiem, krietni bija pieaudzis dalībnieku skaits. Parīzē startēja, pēc manā (G. Jākobsona) rīcībā esošajiem datiem, 997 sportisti no divdesmit četrām valstīm, sacenšoties deviņpadsmit sporta veidos. Kā jau mājiniekiem pienākas, viņi izcīnīja visvairāk olimpisko godalgu – kopā 101: 26 zelta, 41 sudraba un 34 bronzas medaļas. Amerikāņu iegūtā medaļu raža bija uz pusi mazāka. Jāatzīmē, ka Parīzē pirmo un vienīgo reizi pagājušajā gadsimtā notika sacensības kroketā un kriketā, kas ir tuvs beisbolam. Starp citu, dažas kriketam līdzīgas spēles ar nūju un bumbiņu pazīstamas jau kopš 13.gadsimta. Interesanti, ka, piemēram, airēšanas sacensību oficiālajā programmā bija iekļauta arī sadaļa „Glābšanas dienests”, bet peldētājiem garākā distance spēlēs bija 4000 metru, kamēr tagad garākā olimpiskā distance ir 1500 metru. Un vēl, britu sportiste Šarlote Kūpere, uzvarot tenisa vienspēļu turnīrā Parīzē, kļuva par pirmo olimpisko čempioni sievieti.