Trešās mūsdienu olimpiskās spēles notika tālajā Sentluisā, Misūrī štatā ASV. Pilsēta nosaukta par godu Francijas karalim Luijam IX, un oficiāli tā tiek dēvēta arī par „Vārtu pilsētu” un „Kurgānu pilsētu”. Desmit gadus pirms spēlēm tur uzbūvēja Venraita torni, vienu no pirmajiem debesskrāpjiem pasaulē. Tā lielākā atpazīstamība nāca līdz ar olimpiskajām spēlēm, kur startēja tuvu pie 700 sportistiem no trīspadsmit valstīm. Triumfēja spēļu rīkotāji amerikāņi. Dažas nianses, ar ko saistās pirmās olimpiskās spēles Amerikas kontinentā. Šajās spēlēs SOK prezidents pasniedza olimpisko spēļu diplomu ASV prezidentam Teodoram Rūzveltam par īpašiem nopelniem olimpiskās kustības attīstībā. Tagad ir nodibināts olimpisko spēļu ordenis – Olimpiskās komitejas augstākais apbalvojums. Peldētāji Sentluisā pirmo reizi sacentās mākslīgā ūdens tilpnē. Uzvarētāji boksā drīkstēja startēt arī nākamajā svara kategorijā. Savukārt ASV sprinteris Džordžs Peidžs bija pirmais melnādainais olimpisko spēļu čempions 200 metru un 400 metru barjerskrējienā. Amerikāņi ieguva 78 zelta medaļas, 82 sudraba un 79 bronzas godalgas, kopā sensacionāli – 239 medaļas. Vācija, kas neoficiālā vērtējumā palika otrajā vietā, ieguva vien 13 godalgas.