Tās bija iecerēts rīkot Itālijā, taču Vezuva izvirduma dēļ 1906.gadā spēles pārcēla uz Londonu. Rīkotāji īpaši nesteidzās. Lielbritānijas karalis Edvards VII spēles atklāja 27.aprīlī, bet tās noslēdzās 31.oktobrī. Tostarp dalībnieku skaits bija itin mūsdienīgs – 22 valstis deleģēja vairāk nekā 2000 sportistu, un viņi mērojās spēkiem vairāk nekā 100 disciplīnās 22 sporta veidos. Īpaši jāatzīmē, ka šajās olimpiskajās spēlēs pirmo reizi plīvoja dalībvalstu karogi un Londonā pirmo reizi uz starta drīkstēja iziet tikai amatieri. Olimpiskajā programmā pirmo reizi ziemas sporta veids, proti, daiļslidošana un tenisa sacensības notika gan ārā, gan slēgtā hallē. Ceturtajās olimpiskajās spēlēs Londonā amerikāņiem „pogas” izgrieza Apvienotās Karalistes sportisti – 146 olimpiskās godalgas, tostarp 56 zelta medaļas. Tālākajās valstīs neoficiālajā vērtējumā – ASV 47 un Zviedrijai 25 olimpiskās godalgas.