Spēles notika Nīderlandes galvaspilsētā Amsterdamā, kas cīņā par šo spēļu rīkošanu apsteidza savu vienīgo konkurenti Losandželosu. Šīs bija pirmās spēles, kurās atklāšanas ceremonijā olimpiskajā stadionā pirmā iesoļoja Grieķijas delegācija, jo grieķi ir mūsdienu spēļu aizsācēji, un kā pēdējie stadionā ienāca mājinieki. Šī tradīcija pastāv arī mūsdienās. Sportistu skaits tuvu trijiem tūkstošiem, kuri reprezentēja vairāk nekā 40 valstis. Parādi vēroja vairāk nekā 50 000 skatītāju. Neoficiālajā vērtējumā atkal nepārspēti palika amerikāņi – 22 zelta, 18 sudraba un 16 bronzas medaļas, kopā 56. Vāciešiem 31, somiem 25 godalgas. Latviju devītajās olimpiskajās spēlēs pārstāvēja 14 atlēti, vairums no viņiem vieglatlētikā. Taču labākie rezultāti, tāpat kā pirms četriem gadiem Parīzē, bija svarcēlājam. 32 gadus vecais Kārlis Leilands trīscīņā ierindojās 4.vietā. Interesanti, ka Leilandam nācies spēļu laikā izglītot tiesnešus, kuri bieži vien jautājuši, vai jūs esat Letlands no Leilandes vai Leilands no Letlandes. Taču tas netraucēja Austrijas un Igaunijas tiesnešiem vairākkārt neatzīt Leilanda pacēlumus, par kuru atbilstību noteikumiem nav bijis nekādu šaubu. Kā rakstīja tolaik populārais žurnālists Ādolfs Plūme: „Ja mūsu čempions nebūtu nevainīgi notiesāts, tad viņš iegūtu, ja ne pirmo, tad katrā ziņā otro vietu”. Leilands bija tā laika izcilākais svarcēlājs. Otrā pasaules kara beigās viņš emigrēja uz Vāciju, pēc tam pārceļoja uz dzīvi ASV, kur 1961.gada ziemā aizgājis aizsaulē 66 gadu vecumā.