Tās atklāja Zviedrijas karalis Gustavs V, un tajās piedalījās visu piecu apdzīvoto kontinentu pārstāvji. Tas notika pirmo reizi olimpisko spēļu vēsturē. Tāpat kā pirmajās olimpiskajās spēlēs Atēnās, visas vieglatlētikas disciplīnas norisinājās viena mēneša ietvaros, lai arī atklāšanas ceremonija notika daudz agrāk. Tā bija pirmā reize, kad rezultātus fiksēja ar elektrisko hronometru un peldēšanas sacensībās drīkstēja piedalīties arī sievietes. Savukārt 1912.gadā pēdējo reizi notika sacensības abrocīgā diska un šķēpmešanā, kā arī lodes grūšanā. Stokholmā no spēļu programmas svītroja boksu, jo Zviedrijā bokss ar likumu bija aizliegts. V olimpiskajās spēlēs piedalījās rekordliels sportistu skaits, pāri par 2400 atlētiem 14 sporta veidos, un šajās spēlēs uzvarētāji saņēma īstas zelta medaļas, jo vēlāk, arī mūsdienās, pirmo vietu ieguvēji saņem sudraba medaļas, kas ir apzeltītas.