1914.gadā Parīzē Starptautiskās Olimpiskās komitejas kongresā tika apstiprināts olimpiskais karogs. Bija paredzēts, ka pirmo reizi to uzvilks mastā pēc diviem gadiem Berlīnē VI olimpiskajās spēlēs, bet sākās Pirmais pasaules karš, un pirmo reizi olimpiskās spēles nenotika. Tā kā par šīm spēlēm atgādina tikai kārtas skaitlis – sestās, tālab šoreiz arī par olimpisko karogu. Tā idejas autors ir mūsdienu olimpisko spēļu pamatlicējs Pjērs de Kubertēns. Olimpiskajā karogā uz balta fona attēloti kopā savīti pieci apļi– zils, dzeltens, melns, zaļš un sarkans. Šie apļi simbolizē olimpiskās saimes vienotību un draudzību starp visu kontinentu tautām, un nav pareizs dažkārt dzirdamais apgalvojums, ka apļi ir kontinentu simbols. Olimpisko karogu uzvelk mastā spēļu atklāšanas ceremonijā, un galvenajā arēnā tas plīvo visu olimpisko spēļu laiku. Noslēguma dienā olimpiskais karogs tiek nolaists un rīkotājas pilsētas mērs to tradicionāli nodod Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidentam, kurš savukārt karogu nodod tālāk nākamo olimpisko spēļu rīkotājas pilsētas pārstāvjiem, jo formāli spēles rīko nevis valsts, bet gan pilsēta. Olimpisko karogu pirmo reizi spēlēs pacēla 1920.gadā Antverpenē, septītajās olimpiskajās spēlēs.