Beidzies Pirmais pasaules karš un saistībā ar Beļģijas iedzīvotāju pārciestajām sāpēm kara laikā tiesības rīkot spēles piešķīra Antverpenei. Spēlēs nepiedalījās to valstu pārstāvji, kuras bija izraisījušas šo lielo tautas slaktiņu. VII olimpiādes spēles 1920.gada 20.aprīlī atklāja Alberts pirmais, un tajās pirmo reizi mastā tika uzvilkts olimpiskais karogs ar pieciem apļiem un pirmo reizi skanēja arī olimpiskais zvērests. Šis gods tika beļģu paukotājam Vikoram Buanam. Olimpiskais vicečempions 1500 metru skrējienā 1959.gadā brits Filips Noels-Beikers, būdams atbruņošanās eksperts, saņēma Nobela miera prēmiju. Neraugoties uz pārdzīvotajām kara šausmām, spēļu dalībnieku skaits turpināja augt, un Antverpenē startēja jau vairāk nekā 2600 sportistu no 29 pasaules valstīm. Sacensības risinājās 22 sporta veidos. VII olimpiskajās spēlēs triumfēja Amerikas Savienoto Valstu sportisti, izcīnot kopā 95 godalgas, tostarp 41 zelta medaļu, zviedriem bija 64, bet Apvienotās Karalistes sportistiem – 43 olimpiskās godalgas.