1932.gadā Starptautiskās Olimpiskās komitejas locekļi balsoja par XI olimpiādes spēļu mājvietu, priekšroku dodot Berlīnei, nevis Barselonai. Un tā nu iznāca, ka vienā gadā olimpiskās spēles gan ziemas, gan vasaras sporta veidos organizēja viena un tā pati valsts. 1930.gada spēļu reputāciju gan iespaidoja tas fakts, ka Vācijā pie varas bija nākuši nacionālsociālisti. Spēles atklāja Ādolfs Hitlers. Taču sportiskā ziņā, dalībvalstu, sportistu un  skatītāju skaita ziņā tās apsteidza visas desmit iepriekšējās olimpiskās spēles. Vieglatlētikā, šaušanā, peldēšanā, riteņbraukšanā, svarcelšanā tika laboti 49 olimpiskie rekordi. Latvieši XI olimpiādes spēlēs ieguva divas olimpiskās godalgas, kā arī veiksmīgi piedalījās olimpiskajā mākslas konkursā. Augusts Annusss par savu eļļas gleznu „Cīņa par vārtiem” saņēma goda diplomu. Šajā konkursā piedalījās 17 valstu mākslinieki ar 166 darbiem. Jāpiebilst, ka šajās spēlēs bija akreditēts arī Rīgas radiofona pārstāvis Valdemārs Baumanis. Vissekmīgāk Latvijas sportisti startēja grieķu-romiešu cīņā. 1934.gada Eiropas meistars pussmagajā svarā, seškārtējais Latvijas meistars Edvīns Bietags izcīnīja sudraba medaļu, finālā piekāpjoties zviedram Akselam Kadjeram. Šim startam Bietags gatavojās savā dzīvesvietā Jaundubultos, kur astoņdesmitajos gados ar šo brašo vīru esmu arī vairākkārt ticies. Krišjānis Kundziņš spalvas svarā Berlīnē ieguva 5. vietu, bet Alberts Zvejnieks tajās cīņās tika pie vienas uzvaras. Mūsu lielākā cerība- olimpiskais vicečempions un 1934.gada Eiropas meistars Jānis Daliņš- startēja 50 kilometru soļošanā. Diemžēl distances beigās kājā iemetās krampis un Daliņš bija spiests izstāties. Turpretī divkārtējais Latvijas meistars Adalberts Bubenko, kurš supergaro distanci veica pirmo reizi mūžā, sev un daudziem sporta draugiem par prieku un pārsteigumu izcīnīja 3.vietu. Arnoldu Krūkliņu diskvalificēja. Eiropas pirmā čempionāta ceturtās vietas ieguvējs, desmitcīņnieks Jānis Dimza sacensības nebeidza, bet vēlāko šķēpmešanas leģendu Oto Jurģi traucēja savainotais ceļgals un viņš ar 60 metru 71 centimetru tālu raidījumu palika trīspadsmitajā vietā. Negaidīti vāji startēja Latvijas basketbolisti, Eiropas pirmo meistarsacīkšu uzvarētāji – vien dalīta piecpadsmitā, astoņpadsmitā vieta. „Sporta Latvija” tolaik rakstīja: „Tas ir Eiropas čempionu negaidīts un totāls fiasko.” Neoficiālajā vērtējumā Latvija šajās olimpiskajās spēlēs ierindojās divdesmit ceturtajā vietā, pirmajā Vācija- 89 godalgas, otrajā ASV – 56 godalgas, trešajā Ungārija – 16 medaļas. Vēl jāpiebilst, ka vienpadsmitās olimpiskās spēles bija pirmās, kuras apmeklēja kāda Latvijas augstākā amatpersona – Ministru prezidenta vietnieks Marģers Skujenieks, kurš saņēma Vācijas olimpisko ordeni. Berlīnes olimpiskajās spēlēs pirmo reizi ar stafeti no Grieķijas tika nogādāta arī olimpiskā uguns.