Par XIII olimpiādes spēles mājvietu tika izvēlēta Londona 1939.gada jūnijā Starptautiskās Olimpiskās komitejas sesijas laikā. Londona pārspēja Romu, Detroitu, Lozannu, Atēnas, Budapeštu, Helsinkus un Monreālu. Diemžēl spēles 1944.gadā nenotika. Joprojām plosījās Otrais pasaules karš, kas ir absolūtā pretrunā ar olimpiskās kustības mērķiem, olimpisko devīzi un simbolu. Bet ja par devīzi, tad tā latīņu valodā skan „Citius, Altius, Fortius” – ātrāk, augstāk, spēcīgāk. Šī devīze izsaka olimpiskās kustības centienus. Vēlēdamies formulēt sporta nodarbību mērķi, studentu sporta sacensību atklāšanā 1895.gadā šos vārdus izteicis franču garīdznieks Didons. Savukārt olimpiskās kustības simbols ir pieci kopā savīti dažādas krāsas apļi. Tie simbolizē olimpiskās saimes vienotību un draudzību starp visu kontinentu tautām. Saskaņā ar Olimpisko hartu savītie apļi ir Starptautiskās Olimpiskās komitejas īpašums un to var izmantot tikai ar SOK atļauju. Olimpiskā simbola autors ir Pjērs de Kubertēns. Pirmo reizi jauno olimpisko simbolu prezentēja 1914.gadā olimpiskajā kongresā Parīzē.

             Kā radusies šī olimpisko apļu ideja? Apciemojot Delfus Grieķijā, kur reiz notika spēles, Pjērs de Kubertēns uz altāra ieraudzīja emblēmu no pieciem savītiem apļiem un šī emblēma deva viņam ierosmi olimpisko apļu un karoga idejai. Olimpiskais simbols ir ļoti populārs. Olimpisko spēļu laikā to var ieraudzīt ik uz soļa. Tas rotā olimpiešu apģērbu, starta numurus, stadionu un mūsdienās šo simbolu atpazīst ikviens šajā plašajā pasaulē.