XIV olimpiādes spēles notika 1948.gada 29.jūlijā Vemblijas stadionā. Tās svinīgi atklāja Lielbritānijas karalis Džordžs VI. Konkurence, rīkot šīs pirmās pēckara spēles, bija visai liela un SOK locekļu balsojumā Londona apsteidza Lozannu, Baltimoru, Losandželosu un Filadelfiju. Šī bija otrā reize, kad olimpiskās spēles rīkoja Londona. Pirmo reizi Lielbritānijā spēles norisinājās 1908.gadā, un Londona ir pirmā pilsēta, kas tās rīkojusi trīskārt. Atcerēsimies, ka arī nesenajā 2012.gadā olimpiskās spēles notika Temzas upes krastā. Bet ja atgriežamies 1948.gadā, tad Londonā olimpiešu skaits pirmo reizi pārsniedza četrus tūkstošus un arī dalībvalstu skaits izrādījās itin liels – 59. Pretēji tradīcijām, mājinieku starts šoreiz nebija veiksmīgs, izcīnot vien 3 zelta godalgas un kopvērtējumā 23 godalgas, paliekot divpadsmitajā pozīcijā. Šajā parametrā amerikāņiem nopietnu konkurentu nebija. Viņiem 38 zelta, 27 sudraba, 19 bronzas godalgas, kopā 84, un Francijas atlētiem 29 Londonas olimpisko spēļu godalgas. XIV olimpiādes spēles Londonā ilga 17 dienas, un olimpiskā uguns Vemblijas stadionā nodzisa 14.augustā.