1956.gadā olimpiskās spēles notika divās pilsētās – Stokholmā un Melburnā. Pirmo reizi šādas dalītās spēlēs risinājās 1920.gadā Antverpenes olimpiādē, kad burāšanas braucieni risinājās Nīderlandē. Šoreiz jāšanas sacensības karantīnas prasību dēļ notika dažus mēnešus agrāk Zviedrijā. Šīs, starp citu, bija pirmās spēles, kas notika dienvidu puslodē un nenotika Eiropā, Āzijā vai Ziemeļamerikā. Tās gan, sakarā ar lēnajiem austrāliešu sagatavošanās darbiem, gandrīz vai tika atceltas. Bet viss labs, kas labi beidzas, tā arī varētu teikt par pieciem Latvijas sportistiem, kas toreiz PSRS izlases sastāvā piedalījās XVI olimpiādes spēlēs, un pirmo reizi visi Latvijas sportisti brauca mājup ar olimpiskajām medaļām. Rīgas stacijā tad arī notika grandioza šo sportistu sveikšana. Tātad olimpiskais zelts medicīnas studentei Inesei Jaunzemei, kā pirmajai latvietei, kas izpelnījusies tik augstu apbalvojumu. Viņa ar savu olimpisko rekordu – 53 metri 86 centimetri, apsteidza pat pasaules rekordisti Danu Zapatkovu no Čehoslovākijas. Trīs latvieši spēlēja PSRS basketbola izlasē – 218 centimetrus garais Jānis Krūmiņš, olimpisko pieredzi jau guvušais Maigonis Valdmanis, kas turnīrā guva piecdesmit piecus punktus, kā arī Latvijas izlases dalībnieka Jura Silarāja audzēknis Valdis Muižnieks. Vienīgais zaudējums, turklāt smags, amerikāņiem – 89:55 un sudraba medaļas. Par Melburnas spēļu vicečempionu svarcelšanā kļuva Eiropas čempions un Pasaules vicečempions Vasīlijs Stepanovs. Vēl pāris interesantu faktu par XVI Olimpiādes spēlēm Melburnā:

· PSRS izlase pirmo reizi ieguva vairāk medaļu nekā ASV;

· Ungāru bokseris Laslo Paps par olimpisko čempionu kļuva trešo reizi pēc kārtas;

· olimpiskais čempions vesera mešanā un lodes grūšanā amerikānis Harolds Konelijs un Olga Fikatova Melburnā kļuva par pāri, vēlāk Prāgā laimīgi apprecējās.