Vācieši spēles rīkoja jau trešo reizi. Pirmo reizi tās notika Berlīnē 1936. gadā, tajā gadā Garmiša-Partenkirhenē risinājās arī ziemas spēles. Minhenē tika pārspēti visi līdzšinējie dalības rekordi – 121 valsts, 172 disciplīnas un vairāk nekā septiņi tūkstoši sportistu. Latviju divdesmitajās spēlēs pārstāvēja vien četri sportisti, mājup atgriežoties ar trim olimpiskajām godalgām. Mūsu lielākā cerība atkal bija Jānis Lūsis, kurš divus mēnešus pirms olimpiādes bija atkal sasniedzis jaunu pasaules rekordu- 93 metri 80 centimetri. Taču sīkstā, dramatiskā cīņā ar vācieti Klausu Volfermanu viņš zaudēja 2 centimetrus, un ar rezultātu 90 metri 46 centimetri ierindojās 2. vietā. Tā Jānis kā pirmais un vienīgais Latvijas sportists bija kļuvis par visa olimpisko medaļu komplekta – zelta, sudraba un bronzas īpašnieku. Jāpiebilst, ka Minhenē šķēpa mešanas sacensībās pirmo reizi notika attāluma elektroniskā mērīšana. Krāslavietis Juris Silovs ar vieglatlētiku sāka nodarboties tikai sešpadsmit gadu vecumā un uz Vāciju devās kā PSRS stafetes komandas rezervists, taču iekļuva komandā un 4x100m distancē kļuva par olimpisko vicečempionu. Jāpiebilst, ka pēdējo posmu skrēja Valērijs Borzovs, divkārtējais olimpiskais čempions. Habarovskas peldētājs Georgijs Kuļikovs tajā laikā Rīgā dienēja un Minhenē formāli pārstāvēja Latviju. Viņš piedalījās 4 x 200 metru peldējumā, saņemot bronzas godalgu. Jāpiebilst, ka pēdējo posmu peldēja Vladimirs Burē, slavenā krievu hokejista tēvs. Pirmo reizi olimpiskajās spēlēs tika iekļauts jauns sporta veids – airēšanas slaloms. Mūsu Biruta Hercova-Hercberga cīnījās, cik spēja, un ierindojās 19. vietā. Minhenē ļoti sasprindzināti ritēja valstu neoficiālā sacensība. PSRS spēja izcīnīt 99 medaļas – 50 zelta, amerikāņi – 94, trešajā vietā ierindojās VDR komanda – 66 godalgas, Vācijas Federatīvā Republika – 40. Vāciešiem kopā bija 106 olimpiskās godalgas.

XX olimpiādes spēles to rīkotāji bija iecerējuši kā jautrākās, draudzīgākās spēles olimpisko spēļu vēsturē. Diemžēl tās kļuva par asiņainākajām. 4. septembra vēlā vakarā bija silta, klusa un mierīga nakts, taču 5. septembra rītā viss sagriezās kājām gaisā. Olimpiskais ciemats ielenkts, bruņu mašīnas, helihopteri, policisti, karavīri. Astoņi bruņoti palestīniešu teroristi naktī bija ielavījušies olimpiskajā ciematā un sagrābuši gūstā Izraēlas sportistus, pieprasot Izraēlai no cietumiem izlaist aptuveni 200 palestīniešu. Pēc ilgstošām sarunām starp teroristiem un amatpersonām divos helihopteros cilvēkus veda uz lidostu, kur izcēlās apšaude un bojā gāja vienpadsmit Izraēlas olimpiskās komandas dalībnieki, arī bijušais rīdzinieks, cīkstonis Elizers Halfins. Nākamajā dienā olimpiskajā stadionā notika sēru mītiņš, kurā piedalījās 80 000 cilvēku. Pēc Starptautiskās Olimpiskās komitejas lēmuma spēles pārtrauca uz trīsdesmit četrām stundām, un tad tās atkal turpinājās.