1970. gada 12. maijā Starptautiskā Olimpiskā komiteja lēma XXI olimpiādes spēļu likteni. Uz to rīkošanu 1976. gadā pretendēja Maskava, Losandželosa un Monreāla, un par spēļu rīkotāju pilsētu tika izraudzīta Monreāla Kanādā. Salīdzinot ar iepriekšējām spēlēm, gan valstu, gan dalībnieku skaits šoreiz bija krietni mazāks, jo pēc atklāšanas ceremonijas mājup devās Āfrikas valstu pārstāvji, kas protestēja pret to, ka Jaunzēlande uztur sportiskus sakarus ar Dienvidāfrikas Republikas režīmu. Latviju PSRS izlases sastāvā Monreālā pārstāvēja deviņi sportisti, kas startēja sešos sporta veidos, mājup atgriežoties ar sešām olimpiskajām medaļām. Visai dīvaini, bet tikai 1976. gadā pirmo reizi spēļu programmā bija iekļauts sieviešu basketbols, un debijas reizē PSRS komanda pieveica ASV izlasi ar rezultātu 112 :77. Olimpiskās čempiones gods tika arī Latgales slaidajai meitenei Uļjanai Semjonovai un Krievijas basketbola audzēknei Tamārai Kaļaginai-Daunienei, kuras vīrs pāris gadus trenēja TTT dublieru komandu. Savukārt vīriešu volejbola finālā visai negaidīti nācās zaudēt poļiem, un Rīgas “Radiotehniķa” universālais uzbrucējs Pāvils Seļivanovs saņēma vien sudraba medaļu. Arī airētājs Aivars Lazdenieks tika pie sudraba. Finālā VDR laiva apsteidza PSRS airētājus. Arī vieglatlētikā latviešiem tika olimpiskās godalgas. Bronzas medaļas, startējot PSRS izlases komandā, ieguva Inta Kļimoviča un Juris Silovs. Ceturto reizi olimpiskajās spēlēs piedalījās arī visu laiku izcilākais latviešu šķēpmetējs Jānis Lūsis. Šoreiz gan rezultāts izrādījās stipri pieticīgs – vien 80 metri un 22 centimetri – astotā vieta. Šajās sacensībās izcilu rezultātu sasniedza ungāru šķēpmetējs Meiko Šnemets. Jauns pasaules rekords – 94 metri 58 centimetri. Ja vēl par Latvijas pārstāvjiem divdesmit pirmajās vasaras olimpiskajās spēlēs, tad handbola sacensības tiesāja divi latviešu arbitri- Jānis Ķuzulis un Andris Vītols. Ļoti sasprindzināti Monreālā ritēja “Milžu cīņas”, proti, olimpisko medaļu sadalījums starp PSRS un ASV izlasēm, kā arī vāciešiem. Ja vācu sportistu medaļas būtu skaitītas kopā, tad neoficiālajā kopvērtējumā uzvarētāji būtu vācieši, bet tā kā VFR un VDR startēja atsevišķi, tad ceturtās vietas ieguvējas Vācijas Federatīvās republikas sportisti saņēma 39 godalgas, ASV ieguva 94 medaļas, VDR -90 un PSRS izlase125 medaļas.