Cīņā par gadsimta spēļu rīkošanu 1996. gadā Atlanta negaidīti apsteidza Atēnas. Naudas vara izrādījās stiprāka par olimpisko tradīciju spēku, taču sacensību organizācija, gan transports, gan informācija piekliboja, un Starptautiskā Olimpiskās komitejas prezidents Huans Antonio Samarančs noslēguma ceremonijā pirmo reizi savas prezidentūras laikā šīs spēles nenosauca par labākajām spēlēm olimpisko spēļu vēsturē. Turklāt Atlantā bija mežonīgs karstums. Vienīgie apģērbu gabali bija šorti, kedas, kāds plānāks krekliņš. “Ja tā turpināsies, būs jāsāk staigāt plikam,” jokoja mans (G. Jākobsona) jaunais radio kolēģis Arnis Blodons. Taču spēļu astotajā dienā jokiem vairs nebija vietas. Olimpiskajā parkā netālu no CNN ēkas notika terorakts – bumbas sprādziens, kurā gāja bojā divi cilvēki un simt vienpadsmit tika ievainoti. Šo sprādzienu bija sarīkojis kāds Ēriks Roberts Rūdolfs, kurš vēlāk iemantoja iesauku “Olimpiskā parka bombardieris”. Latviju pārstāvēja tie sportisti, kas bija izpildījuši kvalifikācijas normu – tuvu pie piecdesmit, sacenšoties divpadsmit sporta veidos. Vienīgo medaļu sacīkšu priekšpēdējā dienā tūkstoš metru kanoe distancē ieguva trīsdesmit sešus gadus vecais Ivans Klementjevs, kurš kļuva par panākumiem bagātāko olimpieti Latvijas sporta vēsturē. Seulā zelts, Barselonā un Atlantā sudrabs. Vieglatlēti izcēlās ar kvantitāti, startēja sešpadsmit dalībnieki, bet sešiniekā iekļuva vien divdesmitgadīgais soļotājs Aigars Fadejevs, kurš, veicis distanci, iekliedzās: “Esmu baigi laimīgs!” Taču Aigaru īstā laimes stunda piemeklēja nākamajās olimpiskajās spēlēs. Svarcelšanā bija pieci Latvijas sportisti, bet desmitniekā ietika vien Raimonds Bergmanis, kurš savā svara kategorijā sasniedza devīto labāko rezultātu, paceļot par četrdesmit kilogramiem vairāk nekā Barselonas olimpiskajās spēlēs. Pirmo reizi Latvijas komandā startēja arī ģimene. Anita Liepiņa 20 kilometru soļošanā bija 22. vietā, Modris Liepiņš 50 km – 23. Šajās spēlēs startēja visu laiku jaunākā Latvijas olimpiete peldētāja Margarita Kalmikova. Viņa izcīnīja trīsdesmit ceturto vietu divsimt metru brasā. Amerikāņu sprinteris Maikls Džonsons Atlantā bija labākais 200 un 400 metru distancē, turklāt 200 metros viņš sasniedza pasaules rekordu- 19,32 sekundes. Tas noturējās divpadsmit gadus, līdz to laboja jamaikietis Useins Bolts. Atlanta 14 pasaules valstīm bija pirmās olimpiskās spēles, bet kopējais simtgades spēļu dalībnieku skaits pirmo reizi pārsniedza desmit tūkstošus. Medaļu lauvas tiesu – 111, izcīnīja mājinieki, uz pusi mazāk godalgu bija Krievijai, Vācijai un Ķīnas sportistiem.